Peoniju trakums saimniecībā “Energia talu”

Tiiu Sīma (Tiiu Siim), ārstniecības augu saimniecība “Energia”

Kad pirmās peonijas pirms 18 gadiem no manas mātes piemājas dārza Vastselīnā nonāca līdz saimniecībai “Energia talu” – kā par piemiņu no bērnības –, neviens nenojauta, ka tas pārvērtīsies par saimnieces peoniju trakumu.

Pirmās trīs peonijas bija agrā sarkanā, brīnumainā baltā ar retu zaļu vidiņu un parastā rozā. Patlaban tām pievienojušās vairāk nekā simt trīsdesmit peonijas, no tām 100 ir atšķirīgu šķirņu. Visas šķirnes nemaz neprotu precīzi noteikt, jo ir gadījies arī tā, ka nopērc kādas konkrētas šķirnes peoniju, bet tā izrādījusies kāda cita, nevis tā, kuru biji cerējis ieraudzīt.

Kolekcija izveidojusies gadu gaitā

Sūre-Jāni vecajā dārzniecībā atradu kādu peonijas krūmu ar savādiem melnīgsnēji sarkaniem ziediem, no kaimiņiem un paziņām papildus ievācu vēl kādus stādus, un tā arī tapa mana kolekcija. Uz doto brīdi peonijas pārņēmušas aizmugurējās terases priekšā esošo dārza daļu. Zālē lokveida formā iestādītas septiņas 20-30 metrus garas peoniju rindas. Nelielā slīpumā skaistos ziedētājus ir arī vieglāk eksponēt. Un augu pulks ar katru gadu kuplinās: peonijas kopumā pēdējā laikā kļuvušas ļoti populāras.

Dārza apmeklētāji apbrīno dažnedažādās peoniju šķirnes – tomēr cilvēku apziņā pārsvarā tomēr iesakņojušās tikai sarkanās, rozā un baltās peonijas. Mūsu dārza kolekcijā ir peonijas arī ar dzeltenas, oranžas, zaļas un zilas nokrāsas ziediem, nerunājot par baltiem, rozā, lillā un dažādu toņu sarkaniem ziediem.

Savas peonijas esmu iestādījusi zālē. Zinošie Repinas dārzkopības skolas audzēkņi ir man aizrādījuši: “Kurš gan tā audzē peonijas?” Bet man tā patīk un arī padodas! Tiesa gan, jārēķinās ar lielāku ravēšanu un manevrēšanu ar zāles pļāvēju, tomēr zaļās zāles fonā ziedi izskatās jo īpaši daiļi. To forma un krāsa tieši šādā veidā izceļas.

Manā dārzā aug tikai lakstveida peonijas: visvairāk ir peoniju šķirņu un hibrīdu ar baltiem ziediem (Paeonia lactifolia), bet pārstāvēta arī smalklapu peonija (P. Tenuifolia) un agrā peonija (P. officinalis).

Kad no Suleva Savisāra saņēmu 15 dažādu nosaukumu peonijas, biju sajūsmā. Savisārs neapšaubāmi ir labākais peoniju lietpratējs Igaunijā un peoniju cienītājus allaž pārsteidz ar savām labākajām šķirnēm. Jaunas šķirnes sāku pasūtīt katalogos, meklēju gadatirgos, dārzniecībās un veikalos.

Jau ap 20. maiju, dažkārt arī agrāk, sāk ziedēt smalklapu peonija, kuru tautā mēdz dēvēt par “diļļu peoniju”. Šo augu saņēmu no savas vīramātes. Kad ar pirmdzimto dēlu atgriezos no dzemdību nama, mani sagaidīja apburošs puķu pušķis. Tā arī nosaucu to sava dēla vārdā – par “Pēbu” (Peebu) peoniju. Īsto šķirnes nosaukumu tā arī nav izdevies noskaidrot.

Peoniju ziedēšanas laika posms var būt diezgan mainīgs. Ir bijuši gadi, kad ziedēšanas laiks ilgst pat līdz jūlija beigām. Visvēlāko ziedu esmu noplūkusi 5. augustā. Jubilārs, kuram to dāvāju, to uzskatīja par ļoti īpašu dzimšanas dienas puķi! Toties ļoti karstā un sausā vasarā viss skaistums pazūd jau pāris-trīs nedēļās.

Ļoti kāroto dzelteno peoniju pasūtīju vēl rubļu laikā katalogā pa pastu par 350 rubļiem. Tam laikam tā skaitījās prātam neaptverama summa, bet mana vēlme iegūt dzeltenu peoniju stāvēja tam pāri, pirmo ziedu gaidīju četrus gadus. Noskaidrojās, ka no dzeltena zieda ne miņas – tas bija augs ar vēlu ziedēšanas laiku, samērā zems, ar zieda vainaglapām vienā kārtā, bet blāvi lillā krāsā! Tiesa gan, dzeltens vidiņš. Skaists šis augs ir tā vai tā, bet, jāatzīst, tāds kaprīzs – līdz šim ziedējis ik pa pāris gadiem.

Citu tik untumainu pārstāvju dārzā nav. Kopumā peonijas katru gadu priecē ar ziediem, citugad vairāk, citugad mazāk – atkarīgs no gada, ziemas, pavasara un daudz kā cita, to jau zina katrs puķkopis pats.

Kā rūpēties par peonijām

Peoniju lielākie ienaidnieki ir lietus un vējš. Ir bijuši gadi, kad ziedēšanas laikā ziedi ļoti ilgu laiku saglabājuši savu skaistumu, tāpat arī vērojami gadi, kad vēji un vētras tos izplucinājuši. Lai peonijas atbalstītu, pielietoju metāla stieņus. Dažus jaunākus augus uzstutēju ar koka mietu un auklas palīdzību.

Lakstveida peonijas ir ļoti vienkārši audzēt. Vispirms izrociet labi dziļu un platu stādbedri, vismaz 50-60 cm dziļumā un platumā, pēc tam bagātīgi piepildiet to ar satrūdējušiem kūtsmēsliem un kompostu. Agrā pavasarī, kad zemi vēl klāj sniegs, vai vismaz kamēr zeme vēl sasalusi, uzberiet peonijas stādvietai lapu koku pelnus, kas augam sniegs vajadzīgos mikroelementus un pasargās no slimībām. Peonijas esmu spēcinājusi arī ar pavasara un rudens mēslojumu. Kad zeme sakritusies, pievienoju kompostu.

Kad augi noziedējuši, nogriežu ziedkopas. Beidzamajos gados ziedus jau aplaužu, kad peonijas gandrīz noziedējušas. Tos izkaltēju un pēc tam pielietoju telpu dekorēšanai, bet no ziedlapām var pagatavot arī vannas sāli, eļļu, peoniju liķieri utt.

Peonijas ir skaistas arī pēc ziedēšanas. To lapu variējošās krāsas iepriecina arī rudenī.

Septembra beigās, oktobra sākumā apgriežu kātus un atstāju 10-15 cm garus stublājus. Kaut kas jāatstāj, lai barības vielas iekļūst saknēs. Pavasarī, kad zeme atkūst, stublājus pilnībā nogriežu līdz pumpuriem. Slimās atvases izrauju un sadedzinu ugunskurā.

Peonija ir arī ārstniecības augs. Visas auga daļas – saknes, lapas, ziedi un sēklas – satur vērtīgas minerālvielas un organiskos savienojumus, kas uzlabo veselību un palīdz pret daudzām kaitēm. Bet tā jau ir cita tēma.

Katru gadu ļoti gaidu peoniju ziedēšanu. Peonijas rada skaistumu, simboliski ienes pārticību un mīlestību! Šajā laikā esmu īpaši laimīga!