Hostas piemājas dārzā: kā kļūt par hostuholiķi

Anu Nurmsalu, “Kaevandi” saimniecība

Kurš gan vairs atceras, kā mūsu dārzos ienākusi hosta! Eiropā tā ieceļoja vien 1712. gadā, oficiālo kultūrauga statusu saņemot 1905. gadā Starptautiskajā Botānikas kongresā Vīnē. Tiesa gan, hosta sākotnēji bija nedaudz atstumta, tā kā dārzos galvenā loma jau bija iedalīta lepnajām peonijām, krizantēmām un īrisiem.

Hostu apjūsmotājus esmu bieži dzirdējusi sakām: “man jau ir visu šķirņu hostas: ir gan šī, tāpat arī šāda manā dārzā aug”. Tomēr pārsteidzoši ir tas, ka hostām ir simtiem tūkstošiem šķirņu.

Hosta ir augs, ko dārzā audzēju tieši ziedu daudzveidības dēļ. Patlaban dārzā pārstāvētas apmēram 200 hostu šķirnes, un jaunajām vēl vietas gana. Iepazīstināšu jūs ar savā kolekcijā esošajām šķirnēm un, pirmkārt, jau ar savām iemīļotajām, kas izceļas gan ar izmēru un krāsu, gan arī ziedu un lapu formu.

Miniatūrās hostas (augstums līdz 15 cm):

‘Blue Mouse Ears’ un šī veida šķirnes (katra izceļas ar savu skaistumu),

‘Cherish’.

Mazās hostas (augstums 20-40 cm):

‘Silver Threads and Gold Needles’,

‘Cherry Berry’.

Vidēji lielās hostas (augstums 40-60 cm):

‘Marilyn Monroe’.

Lielās hostas (augstums līdz 90 cm):

‘Liberty’,

‘Rock and Roll’,

‘Alan Titchmarsh’,

‘Guardian Angel’.

Gigantiskās hostas ir visas šķirnes, kuru augstums pārsniedz 90 cm:

‘Saga’,

‘Tom Schmitd’,

‘Empress Wu’.

Hostas ar sarkaniem kātiem:

‘China Girl’,

‘Island Fire’, 

‘Red Oktober’,

‘Green Lava’.

Hostas ar smaržīgiem ziediem:

‘Avocado’ (pēdējo gadu hīts tirgū),

‘Fragrant Bouquet’,

‘Fried Bananas’.

Hostas ar dzeltenām lapām: 

‘Zounds’,

‘Ripple Effect’.

Īpašās šķirnes

Hostas šķirnei ‘Praying Hands’ vērojama šaura zeltīti dzeltena lapu apmale, bet šķirnei ‘Hands Up’ – paplata krēmīgi dzeltena. Šīs šķirnes aug manā dārzā līdzās viena otrai, jo ir ļoti līdzīgas. Auga forma atbilst šķirnes nosaukumam, atgādinot pret debesīm vērstas lūgšanā saliktas rokas. 

Kāda cita ļoti īpaša šķirne ir ‘Wheee’. Tā ir mazo hostu šķirne ar šaurām lapām, kuru dzeltenīgi krēmīgās malas ir viļņotas. Vēl smalkākas un gluži vai cirtainas lapu malas ir šķirnei ‘Curly Fries’. 

‘White Feather’ šķirnei krūms ir drīzāk zems, dīgstot lapas ir baltā krāsā. Augšanas laikā uz lapām parādās zaļas svītras, un augs gluži vai aicina atgriezties, lai to atkal un atkal apbrīnotu. Rudenī hosta iekrāsojas zaļa, lai sagatavotos ziemai. Pirmajos augšanas gados ‘White Feather’ var būt diezgan kaprīza, tādā veidā pārbaudot dārznieces pacietību.

Kā hostas pavairot?

Hostas var vienkārši pavairot ar ceru dalīšanu. Atkarībā no šķirnes atšķiras arī augšanas ātrums. Krūmu, kas audzis vidēji 4-5 gadus, fiziski vieglāk sadalīt nekā vecākus augus. Šo darbu vēlams veikt agrā pavasarī, kad jau redzami pumpuri. Vispirms cers jāizrok un jānomazgā, lai aizmetņi būtu labāk saskatāmi, pēc tam ar asu nazi cers jāsadala. Ceram nenāks par labu, ja to ar lāpstu dala katru gadu. Hostu sugas var pavairot arī ar sēklām, un dažkārt mēdz izveidoties arī jauns sports. Sports ir pumpurmutācija un var sniegt jaunu šķirni. 

Bojājumi, kaitēkļi un slimības

Hosta vispār ir inteliģents augs: izdīgst, tiklīdz salnas beigušās, un ātri izaug. Interesanti vērot, kā ‘Empress Wu’ un ‘Praying Hands’ pavasarī kopā uzsāk augšanu. Tēlaini izsakoties, ‘Empress Wu’ aug brakšķēdama. 

Bojājumus, kas radušies salnas rezultātā, var noteikt pēc tā, ka lapu gali kļuvuši balti. Ja nepieciešams, augi vienkārši jāapsedz.

Dažkārt uz hostu lapām var parādīties saules apdegumi. Jutīgākas pret to ir šķirnes, kurām augšanas procesā nepieciešams vairāk saules, tomēr augsne mēdz izžūt vai rīta saule pēc salnām ir pārāk spoža. Ja krūmam lapas ir sačokurojošās, sāk dzeltēt vai kļūst sausas, konkrētās šķirnes augam jāpiemeklē ēnaināka vieta. 

Vieni no lielākajiem apdraudētājiem ir kailgliemeži un gliemeži, peles un ūdensžurkas. Kā tos apkarot, tas katram paša ziņā.

Hostas sēnīšu un bakteriālās slimības parasti tiek atklātas vien tad, kad augam jau parādās nopietnas slimību pazīmes. Ja uz lapām vērojama miltrasa, pelēkā puve, sakņu puve vai augs gluži vienkārši iznīkst, slimības izraisītājs ir sēne. 

Ja augam ir neizskaidrojami plankumi vai arī tas šķirnei neraksturīgi pārāk sakuplo vai pūst, slimības izraisītājs ir baktērijas. Šādi izraisītāji mūsu acij ir nesaskatāmi. Bieži vien kaitnieki dzīvo augsnē, kurā vērojams uzturvielu trūkums.

Hosta mūsu dārzos ilgu laiku netika pakļauta nekādām slimībām. 2000. gadu sākumā tika ievestas daudzas jaunas šķirnes, kurām “pūrā” saņēmām arī hostu vīrusu X (HVX). Uz lapām veidojas savāds raksts – gluži kā ar tinti uzšļakstīti, tumši un gaiši plankumi, turklāt uz lapu plāksnītes parādās burbuļveidīgi izciļņi. Var gadīties, ka, veicot dārza darbus, pašiem nezinot ar auga sulu vīrusu izplatām. Vīruss spēj paslēpties pat līdz 7 gadiem. Ja dārzā pamanāt hostu ar šādām pazīmēm, to nevajadzētu sadalīt un pavairot. Augs būtu jāsadedzina, bet visi darbarīki jādezinficē.

Hosta ir sugām bagāta

Balstoties uz dažādiem avotiem, pastāv apmēram 60 hostu sugu. Mums mazāk zināmas ir hostas H. rupifraga, H. clausa un H. opipara. Vairāk populāras ir ļoti izplatītā H. undulata jeb viļņotā hosta, H. montana jeb kalnu hosta un H. sieboldiana jeb zilpelēkā hosta. 

Hosta ir pateicīgs augs, ar kuru veidot ēnainās dārza zonas, dobju malas un ar kurām ziemciešu dobēm piešķirt struktūru un kontrastu. Šķirņu klāsts ir gluži vai bezgalīgs. Hostas vēl nav guvušas tik lielu popularitāti, lai tās pielietotu pilsētas apzaļumošanā un stādītu slēgtos traukos.

Kopšanas ziņā hosta ir samērā pieticīgs augs, ja dobes izveidošanas procesā ievēro visas prasības. Vajadzētu sameklēt vietu, kur ir nepieciešamā gaisma un mitrums, jāatbrīvojas no nezālēm, augsne jāpapildina ar labu kompostu vai minerālvielām, rudenī atliek vien nokopt. Ja netīk hostu krāsa, pavērojiet saules virzību: dažkārt pietiek vien ar kāda koka zara izretināšanu. Ja iespējams, pievienojiet zemei zirgu mēslus un dobei uzberiet mulču. Iznākums solās priecēt acis: būsiet atklājuši šī auga apburošās nianses, un, pašiem nemanot, dārzā ienāks arī jaunas šķirnes. Esat nu kļuvis par hostuholiķi!