Spāres muižas Rakstnieku parks

20. gadsimta sākumā aizsāktais un tagad atjaunotais Spāres muižas Rakstnieku parks ir unikāls dabas un kultūras piemineklis, kas glabā tā stādītāju – Latvijā pazīstamu literātu – pieskārienus un piemiņu.

Rakstnieku parka aizsākumi meklējami 1930. gada 4. maijā, kad Spāres muižā, kur tolaik bija ierīkota pamatskola, pēc skolas vadītāju Kārļa un Alvīnes Skalbergu aicinājuma viesojās tā dēvētās Trauksminieku grupas literāti – Aleksandrs Čaks, Arvīds Grigulis, Jānis Grots, Jānis Plaudis, Emīls Skujenieks, Austra Skujiņa, Jānis Trimda, Ādolfs Talcis, Valdis Lukss, Arvīds Borincs, Pāvils Vīlips – un aktrise Elvīra Bramberga. Pēc viesošanās katrs no viņiem te iestādīja vienu koku. Par godu šim notikumam tika radīta arī himna un iestādīto koku plāns, kas saglabājies vēl šodien.

Pēc 30 gadiem šo tradīciju turpināja Arvīds Grigulis, iestādot vēl vienu kociņu, un viņa piemēram sekoja arī dzejnieki Valdis Lukss, Laimonis Vāczemnieks un Jānis Plotnieks.

2014.gada 1. septembrī pēc Spāres internātpamatskolas skolotājas Mārītes Rukmanes ierosmes sākās Rakstnieku parka atjaunošana un papildināšana ar jauniem stādījumiem, kas turpinās aizvien. Kā pirmā tika iestādīta liepa novadnieces Melānijas Vanagas piemiņai. Ir atjaunota liepu aleja, kas ved uz parku, uzstādītas koku identifikācijas zīmes un planšete ar savulaik trauksminieku zīmēto parka plānu un sacerēto himnu. Te aizvien kuplojošajam Aleksandra Čaka ozolam pievienojušies koki, ko stādījuši tādi pazīstami dzejnieki un rakstnieki kā Knuts Skujenieks, Jānis Rokpelnis, Edvīns Raups, Inga Ābele, Roalds Dobrovenskis, Velta Kaltiņa, Arnolds Auziņš, Māra Cielēna, Lija Brīdaka, Māra Svīre, Valdis Rūmnieks, Valdis Atāls un citi. Parkā aplūkojamo koku sugu un šķirņu vidū ir īve, sēru vītols, dižskābardis, melnā priede, sarkanā ieva, sarkanais ozols un daudzas citas.

Rakstnieku parkā notiek literāri un atpūtas pasākumi un iedvesmu gūst radoši cilvēki.