Jaunpils parks

Jaunpils muižas parka apmeklētāji var ne tikai izbaudīt pastaigas simtgadīgu koku paēnā, bet arī aplūkot virkni vēsturisku arhitektonisku objektu.

Jaunpils muižas ainavu parka izveide aizsākusies 19. gadsimta vidū Kristofa fon der Rekes (1836–1899) valdīšanas laikā. Nostāsti vēstī, ka kokus augstmanis dārzniekam licis stādīt tā, lai, tiem saplaukstot, veidotos Rekes dzimtas ģerbonis. 19. gadsimta nogalē parkā visur bijuši ierīkoti grantēti celiņi. Te saglabājušies vairāki interesanti apskates objekti – vairāki dižkoki un akmens tiltiņš, kurā iegravēta Karlsbādes kūrortā pāragri mirušā pils īpašnieka barona Georga Augusta fon der Rekes (1871–1905) monogramma un gadskaitlis “G. A. v. d. R. – 1905”. Romantiska taciņa gar upmalu aizved uz Mīlestības akmeni, kas reiz bijusi jaunpilnieku iecienīta tikšanās vieta.

Jaunpils muižas parka ainavu no 2018. gada papildina bariņš aitu. Ideja par šādiem “zāles pļāvējiem” aizgūta no Anglijas un Īrijas, kur šāda prakse saglabājusies no sendienām, jo noganīšana ir labākais veids, kā atjaunot augu bioloģisko daudzveidību zālienā. Aitiņas parkā ganās no pirmajām siltajām pavasara dienām līdz pat oktobrim.

Parks ir valsts nozīmes 19. gadsimta vidus arhitektūras piemineklis. Tā teritorijā aplūkojamas arī vairāk nekā pirms 200 gadiem celtās Jaunpils ūdensdzirnavas, bet blakus parkam – Jaunpils ievērojamākā celtne un tūristu apmeklētākais objekts – 1301. gadā kā Livonijas ordeņa cietoksnis celtā Jaunpils pils, kurā aizvien vēl dzīvi sajūtama vēsturiskā viduslaiku elpa. Ik gadu augusta sākumā te tiek svinēti krāšņi Viduslaiku svētki.

Jaunpils muižas parks redzams arī latviešu režisora Arvīda Krieva filmā “Dancis pa trim” (2011).

Papildinformācija

Blakus parkam – apskates objekti Jaunpils pils, baznīca un ūdensdzirnavas