Audru baznīcas parks

Audru baznīcas parkā atrodas viens no Baltijas un Ziemeļvalstu mērogā unikāliem arborētumiem. Audru baznīcas vēsture aizsākās 17. gadsimta pirmajā pusē, kad pēc grāfienes Magdalēnas fon Turnas iniciatīvas sāka celt koka baznīcu. Baznīcu iesvētīja 1636. gada 9. oktobrī un nodēvēja par Audru Svētā Krusta baznīcu.

Pašreizējā akmens baznīca, kuru no 1677. līdz 1680. gadam uzcēla pazīstamā baznīcu būvētāja Magnusa Gabriēla de la Gardija uzraudzībā, ir viena no retajām 17. gadsimta Igaunijas lauku baznīcām, kas saglabājusies līdz mūsdienām.

Ap baznīcu laikposmā no 1970. līdz 1996. gadam mežzinātnieks Raimonds Eriks Prencels izveidoja ar sugām daudzveidīgu arborētumu. Šis ir vienīgais zināmais arborētums, kas izveidots ap baznīcu, turklāt ar saviem izmēriem un sugu daudzveidību tas ir unikāls Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā.

Aplūkojamās vēsturiskās un dabas vērtības

2019. gadā ap Audru baznīcu sastādīja 227 sugu kokus: 27 koku taksoni ir vietējas izcelsmes, pārējie 200 – svešzemju. Baznīcas dārzā aug arī reti sastopamu sugu koki:

• piejūras baltegle (Abies holophylla);
• Hokaido jeb ajānu egle (Picea jezoensis);
• baltmizas baltegle (Abies nephrolepis);
• Amerikas vīksna (Ulmus americana);
• zemā goba (Ulmus pumila);
• stepju goba (Ulmus minor);
• parastais ozols (Quercus robur);
• rietumu tūja (Pyramidalis compacta);
• stepes goba (Umbraculifera).

Ap 2,1 hektāru lielajam meža parkam ir noteikts dabas pieminekļa aizsardzības statuss. Baznīcas dārzā atrodams arī piemiņas akmens igauņu kormūzikas pamatlicējiem brāļiem Aleksandram Kunileidam un Frīdriham Augustam Sēbelmanam. Viņu tēvs bija Audru ciema ķesteris un skolmeistars.

Papildinformācija

Kā atrast: Audru baznīcas parks atrodas tikai 10 km attālumā no Pērnavas.